Imunitātes stiprināšana

Kā katru ziemu, vīrusi mūs sasniedz tieši tad, kad ir pavājinājušās mūsu organisma aizsargspējas un imūnsistēma vairs nav savu uzdevumu augstumos. Taču nevajag uzreiz padoties un ķerties pie stiprām zālēm, ar cerību, ka tās visu paveiks mūsu vietā. Nereti pats organisms spēj tikt galā ar pirmajām saaukstēšanās pazīmēm, tikai vajag zināt, kā tam palīdzēt!

Katram veselam organismam piemīt dabiskas aizsargspējas, par ko atbild mūsu imūnsistēma. Tiklīdz imūnsistēma atslābst, mikrobi aktivizējas un traucē normālai organisma darbībai. Imūnsistēmas vājināšanā nereti vainojams tieši mūsu dzīvesveids. Mūsu imūnsistēmai par labu nenāk smēķēšana, nepietiekams miegs, depresija, higiēnas neievērošana, līdz galam neizārstētas bakteriālas un vīrusu infekcijas, hroniskas slimības. Organisma aizsardzību vājina arī garīgā pārslodze, jo īpaši stress. Pastiprinātā režīmā organisms var darboties īsu brīdi, kas vēlāk jākompensē, lai organisms atjaunotu zudušās spēka rezerves. Arī pēc ilgstošas slimošanas, kad organisma imunitāte jau tā ir pazemināta, pārlieku liela slodze var radīt ideālus apstākļus nākamajai infekcijai. Tas savukārt nozīmē, ka imūnsistēma nespēj atjaunoties un jau pavisam drīz cilvēks atkal var saslimt.

Organisma aizsardzības spējas mazina arī pārtikas produkti, kas pārsātināti ar stabilizatoriem un konservantiem, jo nelabvēlīgi ietekmē kuņģa un zarnu trakta mikrofloru. Ja cilvēks ikdienā uzņem bioloģiski nevērtīgus produktus, viņš bieži jūtas noguris, un organisms, lai atgūtu spēkus, prasa papildu pārtiku. Tas savukārt veido liekā svara problēmas, kas atkal rada papildu slodzi imūnajai sistēmai.

Un neaizmirsīsm arī par ārējo apstākļu ietekmi uz mūsu pašsajūtu un imunitāti. Stipras laikapstākļu svārstības un saules gaismas trūkums ir viens no iemesliem, kas samazina mūsu organisma aizsargspējas. Imūnsistēmai būs vēl grūtāk pretoties baktērijām un vīrusiem, ja tā nav nostabilizējusies (bērniem) vai ir novecojusi (cilvēkiem gados). Tāpēc mazi bērni un veci cilvēki slimo biežāk. Arī pilnīgi veseliem cilvēkiem mēdz būt imunoloģisko rādītāju pazemināšanās. Taču ir daudz dažādu paņēmienu, kā pasargāt organismu un palielināt tā dabiskās aizsargspējas.

Pirmo aizsardzību pret vīrusiem nodrošina pats organisms

Mūsu organismu pret ārējiem faktoriem vispirms pasargā iedzimtā imunitāte. Ja mēs neslimojam pārāk bieži (mazāk par divām trim reizēm gadām), varam paļauties uz savu organismu, ka tas ar saslimšanu tiks galā pats. Mēs varam palīdzēt vien ar pietiekošu atpūtu un veselīgu uzturu. Ja  ir nedaudz paaugstināta temperatūra, nevajadzētu uzreiz lietot pretiekaisuma un temperatūru pazeminošus līdzekļus. Tas tādēļ, ka brīdī, kad cilvēka ķermeņa temperatūra pārsniedz 38 grādus, organisms sāk izstrādāt interferonu – antivielas, kas darbojas pret konkrēto vīrusu. Imunitātes stiprināšanā liela loma ir fiziskajām aktivitātēm. Imūnšūnas, kas veidojas kaulu smadzenēs, cirkulē kopējā asinsritē, tāpēc tās tiek iznēsētas visā organismā. Fiziskās aktivitātes veicina asinscirkulāciju, tādējādi tiek aktivizēta arī šo šūnu darbība.

Kā pasargāt organismu un palielināt tā dabiskās aizsargspējas?

Organismam var dot spēku un enerģiju arī dabas līdzekļi un tie var arī palīdzēt cīņā pret pret saaukstēšanos. Ja gribam izvēlēties līdzekli, kas der gan profilaktiski, gan slimības periodā, vislabāk būtu lietot vitamīnus un dabiskus preparātus. Vitamīni un dabiskie līdzekļi stiprina organismu un atjauno tā iekšējo līdzsvaru. Ir veikti pētījumi, kas pierādījuši dažādu dabas produktu efektivitāti gan slimību gadījumā, gan lietojot tos profilaktiski. Dabas preparāti stiprina imūnsistēmu, tāpēc to lietošana ziemā ir īpaši svarīga. No iegādājamiem dabas produktiem ieteicami tie, kas satur imūnstimulējošas vielas, piemēram:

1. C vitamīns. Tiklīdz jūtamas pirmās saaukstēšanās pazīmes, vajadzētu lietot to apmēram trīs gramus dienā. C vitamīns ir ļoti spēcīgs antioksidants, kas stiprina organisma dabīgo aizsardzības sistēmu, nodrošina normālu organisma attīstību un darbību.
2. Ehinacejas preparāti aktivizē to imūnsistēmas daļu, kas likvidē baktērijas un vīrusus — fagocitozi. Ehinaceja satur bioloģiski aktīvas vielas, polisaharīdus- ēteriskās eļļas, flavonoīdus, kas palīdz uzlabot organisma dabīgās aizsardzības spējas, uzlabo imūnās sistēmas darbību, palielina izturību pret saaukstēšanās slimībām un infekcijām, kā arī sekmē toksisko vielu izvadīšanu no organisma.
3. Mežrozītes — plaši zināms pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis. To sastāvā ir daudz vitamīnu un antioksidantu. 100 g žāvētu mežrozīšu augļu satur četras C vitamīna dienas devas un pusi minerālu dienas devas: kāliju, magniju, kalciju. Tieši tāpēc mežrozīte ir iedarbīgs līdzeklis saaukstēšanās profilaksei.
4. Melnā plūškoka augļi — tāpat kā mežrozīte atbrīvo no saaukstēšanās un mazina tās simptomus: drudzi, klepu. Šiem augļiem piemīt sviedrējoša un atklepošanu veicinoša iedarbība, tie palīdz mazināt augšējo elpošanas ceļu kairinājumu.
5. Ingvers – labs līdzeklis cīņā pret saaukstēšanos. Vairo enerģiju un paaugstina imunitāti.
6. Ķiploks jau gadsimtiem ilgi tiek izmantots veselības saglabāšanai un uzlabošanai. Aktīvās vielas, ko satur ķiploki, darbojas baktericīdi, stimulē imūnās sistēmas darbību, pazemina holesterīna līmeni asinīs, mazina asinsvadu sieniņu caurlaidību, attīra organismu no sārņvielām, normalizē vielmaiņu. Tiem, kas katru dienu ēdienkartē nevēlas ēst svaigus ķiplokus, tos var uzņemt tablešu veidā.
7. Žeņšeņa (Korejas Panax Ginseng C.A. Meyer) preparāti stiprina organismu un palielina tā dabiskās aizsargspējas, pretošanos vīrusu uzbrukumiem, kā arī stresam. Uzlabo labsajūtu.

Izvēloties dabas preparātus aptiekā, ir vērts pievērst uzmanību:

• Dabas vielu preparātu sastāvā jābūt norādītām aktīvām vielām un to daudzumam, jo tieši aktīvās vielas garantē efektīvu ārstniecisko darbību.
• Jāievēro preparāta lietošanas deva.  Ārsti iesakot lietot dabiskos preparātus, nosaka pilnu lietošanas kursu. Tāpēc aptiekā, iegādājoties preparātu, jāpārbauda, vai iegādāta visa kursa deva.
• Priekšroka dodama tiem preparātiem, kas ražoti Ziemeļeiropas valstīs, jo mums ir līdzīgi klimatiskie apstākļi un ēšanas paradumi.

• Svarīgi, lai preparāti nesaturētu cukuru, mākslīgās garšvielas un krāsvielas, konservantus.  

Kā rīkoties, lai nesaslimtu?

Ik dienu vismaz pusstundu, stundu vajadzētu uzturēties svaigā gaisā. Pierādīts, ka gaisma stimulē bioloģiskos procesus, palīdz organismam atgūt līdzsvaru. 

Vajadzētu ievērot noteiktu ēšanas, darba un miega režīmu. Līdzīgi kā dabā, tā arī cilvēka dzīvē liela loma ir noteiktam ritmam. Pierādīts, ka cilvēkiem ar nenoteiktu dienas režīmu imūnā sistēma novājinās.

Lieliem smēķētājiem jāsamazina izsmēķēto cigarešu daudzums vai jāatsakās no smēķēšanas. Tabakas dūmi grauj imūnšūnu membrānas sieniņas, veicina autoimūnās slimības. 

Mieru tikai mieru! Ilgstoša stresa ietekmē organismā mazinās limfocītu skaits un paaugstinās kortizola līmenis, kas kavē antivielu rašanos. 

Ēdienkarte jāpapildina ar augļiem, dārzeņiem un ogām. Ziemā labs dabiskā C vitamīna avots būs dzērvenes, saldētas upenes. Tieši šo ogu miza visvairāk satur vērtīgo vitamīnu. Tāpat dienā vajadzētu apēst 500g dārzeņu un sakņu. 

Uzmanību - ķiploks! Ēdienkartē regulāri vajadzētu iekļaut sīpolus un ķiplokus, kas satur fitoncītus un darbojas kā baktericīdi.

Slāpju veldzēšanai labāk izmantot zāļu tējas, kā arī vērtīgo balto un zaļo tēju. Tās satur antiseptiskas un antibakteriālas vielas. 

Ja jūti, ka par spīti veselīgam ēdienam Tavs organisms uz pavasara pusi jūtas noguris, izvēlies preparātus, kas satur dažādu augu bioloģiski aktīvās vielas!